Latviešu nacionālā māksla līdzās lielajām Eiropas zemēm ir salīdzinoši jauna. Līdz 19. gadsimta vidum mūsu profesionālie mākslinieki izglītību ieguva Pēterburgā un Maskavā. Pirms tam pie mums gleznoja ceļojošie ārzemnieki, kam Baltijas provinces bieži vien nebija galamērķis, bet tikai posms ceļā uz karjeru un peļņu Krievijas galvaspilsētā Pēterburgā. 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā pie mums darbojās daudzi akvarelisti un zīmētāji, kurus apvienoja vēlme apgaismības garā izpētīt un dokumentēt dabu un sadzīvi. Šiem darbiem mūsdienās ir liela kultūrvēsturiska nozīme. Izcilo čehu izcelsmes novadpētnieku, vēsturnieku, zīmētāju un akvarelistu vienā personā – Johanu Kristofu Broci (1742–1823) mēs uztveram kā latvieti. Latviešu mākslinieks, kas spēja nodrošināt sev kaut cik stabilu eksistenci dzimtenē, izveidojās tikai 20. gadsimtā.
Pirmie dagerotipi Parīzē parādījās 1839. gadā, bet Rīgā tie bija jau 1842. gadā. Pēc pusgada Jelgavas litogrāfs Ernsts Šāberts pats sāka izgatavot dagerotipus un pārdeva aparatūru to izgatavošanai. Vecākais zināmais fotogrāfs Rīgā bija Andrejs Bērmanis. Pirmos uzņēmumus viņš izdarījis 1854. gadā. 1868. gadā savu fotodarbnīcu atvēra arī gleznotājs Jūlijs Feders. Latvijā pirmā fotorūpnīca tika dibināta pirms simt gadiem, pirmajai latviešu fotogrāfu biedrībai 2006. gadā – simt gadu!"Minokss" ir Latvijā dzimuša izgudrotāja Valtera Capa 1932.–1933. gadā radīts un Latvijas inženieru konstruēts miniatūrs fotoaparāts, ko mūsu rūpnīca VEF ražoja 1937.–1943. gadā. Tas kā smalkmehānikas meistardarbs satrieca pasauli. 1943. gadā vācieši, iebrūkot Rīgā, no VEF aizveda "Minoksu" uz "Ceiss" fabrikām. Pēc tam kā spiegu kameru rasējumus no turienes aizveda uz ASV.
Vēl tagad daudzviet Latvijā ir mājas, kur goda vietā ir stelles. Ne jau aiz nabadzības tiek austs, tas ir māksliniecisks saimnieciskā aprēķina labais tonis. Iespējams, ka daudzviet audēji izmanto 1913. gadā pirmā latviešu dizainera Jūlija Madernieka rakstu krājumu Ornaments. Tajā Madernieks, izstudējis tūkstošgadīgo latviešu grafisko ornamentu, to modernizēja.Tekstilmākslas kā modernas nozares aizmetņi radās pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, aužot sienas segas ar etnogrāfisko rakstu motīviem un modernizējot tos klasiskā gobelēnu tehnikā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru